Bulgārijas piekrastes kūrorti strauji atdzimst – pie Melnās jūras kā sēnes pēc lietus aug rietumnieciski labklājīgas viesnīcas, kamēr kārdinošās pludmales saglabā šķīstu nevainību, tāpēc veselām deviņām peldvietām te piešķirts Eiropā visaugstākais vides tīrības vērtējums – „Zilais karogs”. Tikpat daudz – deviņi – ir UNESCO oficiāli aizsargātie pasaules kultūras un dabas mantojuma pieminekļi. Salīdzinājumam – Latvijā šo starptautiski visvērtīgāko pieminekļu raudzes apzīmējumu izpelnījusies tikai viena vienīgā Vecrīga.
Tātad var gan laiskoties ūdens un saules peldēs, gan doties baudīt kaut ko no šā Bulgārijas „lieliskā deviņnieka”: piramīdu laikabiedres – trāķiešu kapenes Kazanlikā un Sveštarā, Nesebras viduslaiku vecpilsētu, Ivanovas smilšakmens klintis, Pirinas un Subarkas nacionālos parkus, aplūkot klintīs iecirsto Madaras jātnieku, Bojanas baznīcu Sofijā vai pasaulslaveno Rilas klosteri. Un kur tad vēl senatnīgā Plovdiva, lieliskā Veliki Tarnova un citas apburošas pilsētas.
Savukārt par visjaukākajām izjūtām nebūs jāmaksā itin nekas – ja apceļosiet Bulgāriju maija beigās vai jūnijā, par baltu velti baudīsiet debešķīgo rožu smaržu, kas ietin Kazanlikas apkaimi aromātiski reibinošā mākonī. Turpat atvērts arī pasaulē vienīgais rožu rūpnieciskās audzēšanas un pārstrādes vēstures muzejs. Aizejiet gan! Bet, ja gribat saldās atmiņas saglabāt, turpat nopērciet rožu eļļas vai vismaz rožu liķiera pudelīti.
No vēsturiskajiem Osmaņu impērijas laikiem palikušas vien teikas un cietokšņu drupas, bet ar turku minoritāti, kas vēl aizvien veido 10 procentus Bulgārijas iedzīvotāju, attiecības ir visnotaļ labas, un tūristi droši dodas uz turku ciemiem iepirkt krāšņus tepiķus, kā arī aplūkot iespaidīgās mošejas. Tikmēr paši bulgāri, protams, ir un paliek pareizticīgie. Rakstībā izmanto kirilicu, un arī bulgāru valoda ir visai tuva krievu mēlei, tāpēc no mūsu zemes aizbraukušajiem tur saprasties vieglāk par vieglu. Turklāt Bulgārijā patiešām ir ko redzēt. Bet, ja gribat tikai atpūsties, ielāgojiet – tā kā Melnās jūras ūdens ir divreiz mazāk sāļš nekā Vidusjūrā, peldēties tur ir krietni patīkamāk.
Noderīga informācija par Bulgāriju
Galvaspilsēta: Sofija Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidaustrumos, dienvidos robežojas ar Turciju un Grieķiju, dienvidrietumos ar Maķedoniju, rietumos ar Dienvidslāviju, ziemeļos ar Rumāniju un austrumos ar Melno jūru. Augstākā virsotne – Musala (2925 m) Platība: 110 550 m2 Iedzīvotāju skaits: 7 707 495 Valsts iekārta: republika Lielākās pilsētas: Varvara, Nesebra, Ruse, Varna Oficiālā valoda: bulgāru. Izplatītas ir arī turku un krievu valoda Reliģiskā piederība: pareizticīgie, katoļi un musulmaņi Klimats: aukstas ziemas un karstas, mitras vasaras. No aprīļa līdz jūnija vidum ir labs laiks, lai apmeklētu dažādus muzejus, no jūnija vidus līdz septembrim laiks piemērots brīvdabas pasākumu, festivālu un pludmales apmeklējumam Spriegums tīklā: 220 V Naudas vienība: levas (BGL) Laika josla: tā pati, kas Latvijā.
Nacionālā virtuve: kebapčeta – grilētas maltās gaļas desiņas; musaka – cepeškrāsnī cepta maltā gaļa ar kartupeļiem un tomātiem; čorba-topčeta – kaut kas līdzīgs frikadeļu zupai; aitas gaļas ragū; baņica – kārtainais pīrāgs ar biezpienu; aukstā zupa ar gurķiem; sautēti balto pupiņu salāti
Izmaksas: pusdienas 4-10$ no personas; kūrorta nodoklis pludmalē 1,60 EUR; cena par vienu numuru viesnīcā Sofijā – sākot no 70$; automašīnas īre – sākot no 45$ uz diennakti
Apskates objekti: Vēstures muzejs Sofijā; Aleksandra Ņevska katedrāle; Rila kalni Sofijā ar augstāko virsotni Musalu, Rila klosteris; Nesebra; Saulainā Krasta pludmaļu zona; Rodopi kalni; Bakovo klosteris; Georga Dimitrova mauzolejs un daudz citu interesantu vietu.
*informācija tika sagatavota ar turoperatora Novatours palIdzību.
